Trešā Latvijas kristīgo māmiņu nometne Latvijā “Bībeles sievietes”
Šogad satikāmies jau trešajā Latvijas kristīgo māmiņu nometnē. Tā notika no 30. jūnija līdz 2. jūlijam tajā pašā vietā, kur iepriekš: atpūtas kompleksā “Bukdangas” (Talsu rajonā).
Šogad nometnes tēma bija "Bībeles sievietes". Lekcijās, Bībeles stundās, dažādās nodarbībās un aktivitātēs aplūkojām dažādas sievietes, kas minētas Bībelē un meklējām, ko no viņām varam mācīties šodien.
Debesīs mēs viņas pazīsim
Vismīļākie sveicieni visiem, kas lasīs šos iespaidus no 3. kristīgo māmiņu nometnes! Esam mūsu Debesu Tēvam no sirds pateicīgas par trim brīnišķīgām dienām! Šīs nometnes tēma “Bībeles sievietes” mums pavēra iespēju iepazīt nozīmīgas sievietes, mātes, draudzenes, kuras ar Dieva palīgu veidojušas visas cilvēces likteni (pat burtiski). Caur lekcijām un Bībeles stundām mūsu vidū nostājās Ieva un Sāra, Marija un Marta, Mirjama, Rute, Naomija, Lea, Sarepta atraitne, Abigaila un Rebeka…
Un zini – brīnišķais ir tas, ka debesīs mēs viņas pazīsim! Dvēsele raudzīsies dvēselē dziļi (kā dziedam korālī) un pāri visam būs apstiprinājums, ka Dieva spēkā un uzticībā savam Kungam mēs piepildām mums uzticēto aicinājumu. Tik jauki, ka, daloties ticības dzīves liecībās, aizrautīgi diskutējot, tik bieži gribējās izsaukties: “Dievs, tu tik brīnišķu esi sievieti izveidojis, un sagādājis tik interesantas iespējas un atbildību, ka esmu patiesi laimīga!”
Cik laimīgas esam! To varējām piedzīvot arī obligātajā sportā, interešu grupās, dziedot dziesmas un peldoties. Es vēl un vēlreiz gribu Dievam pateikties par ikvienu māmiņu un septiņiem mazuļiem, kuri bija ar mums. Pateicos Kristīnei Mažei, Ivetai Godiņai un Skaidrītei Mežeckai par lekcijām. Pateicos visām interešu grupu vadītājām un Bībeles stundu vadītājām. Īpaši vēlos pateikties mūsu draudzes mūziķiem Diānai, Laimai, Andrim un Mārtiņam. Vismīļākā pateicība arī izcilajām pavārēm Ingūnai un ... par garšīgo ēdienu, mašķiem un mīlestību, kas bija izgaršojama it visā, ko baudījām. Lai Debesu Tēvs svētī ikvienu, kas atbalstīja šo nometni un aizlūdza par mums.
Dieva svētību vēlot,
Edīte Lūse
Trīs dienas kopā ar Bībeles sievietēm
Laimīgas. Atpūtušās. Piepildītas. Dieva Vārda uzrunātas. Bībeles sieviešu iedvesmotas. Ciešāk sadraudzējušās. Lielu daļu sava iekšējā stresa atstājušas ezera krastā. Tādas mūs sagaidīja mūsu ģimenes trešdienas vakarā pēc māmiņu nometnes, kas šogad jau trešo reizi pulcināja kristīgas māmiņas no visas Latvijas.
Katru gadu interese par nometni arvien aug, lai arī ārējās reklāmas ir arvien mazāk. Māmiņas grib braukt atkal un atkal, un pastāsta par šo iespēju arī citām māsām Kristū. Lielākā daļa dalībnieču bija no mūsu draudzes, un mēs īpaši priecājāmies par māsām no citām Latvijas draudzēm Rīgā, Neretā, Bauskā, Durbē, Smiltenē, Cēsīs...
Kas tieši padarīja šīs trīs dienas mūsu dzīvē tik īpašas? Pirmkārt, tā ir Dieva klātbūtne. Māmiņas, kas bieži ir ļoti aizņemtas ar ikdienas rūpēm par ģimeni, darbu, saimniecību, bija tiešām gandarītas atrast trīs pilnas dienas, kurās savas domas un savu laiku veltīt Dieva Vārdam, Bībeles studijām, lūgšanai, pārdomām, kristīgai sadraudzībai, kā arī atpūtai un spēku atjaunošanai. Gatavojoties nometnei, par to tika daudz lūgts, un Dievs dāvāja brīnišķīgu laiku un izdošanos.
Otrkārt, tā ir vide, kurā iespējams atgūties, atjaunot garīgos spēkus. Usmas ezera krasts un skaistā, dabīgā vide iedarbojas nomierinoši. Mīļi smaidi visapkārt, iedrošinoši vārdi, sirds liecības, jaukā Usmas baznīca, “slepeno draudziņu” pasts, slavas un lūgšanu dziesmas, sirsnīgas sarunas, praktiski māmiņu “knifiņi” – tas viss it kā izstiepj laiku, un pēc trim dienām liekas, ka ir pagājusi pusotra nedēļa.
Treškārt, mūsu sirdis priecēja dažādās aktivitātes, kurās varējām ieraudzīt savus apslēptos talantus, ko jaunu iemācīties un pat sajusties 10 gadus jaunākas. Nepilnu desmit minūšu laikā izgatavot nevainojamu bizbizmārītes tērpu – to laikam spēj tikai māmiņu komandas. Grūti bija izvēlēties starp ļoti dažādajām interešu grupām – no kosmētikas, frizūru taisīšanas un smukumlietiņu izgatavošanas līdz biznesam un klusuma stundai mežā. Jautras sporta stafetes un vakara pirts veldzēja un izkustināja mūsu miesu, bet noslēguma pasākumā fantastiskos priekšnesumos apvienojām savu izdomu, humora izjūtu, talantus un nometnē gūtās atziņas.
Par nometni pateicamies Dievam, visām dalībniecēm, kas to piepildīja, īpaši lektorēm, visām nodarbību vadītājām, mūsu draudzes mūziķiem un citiem īpašu pienākumu veicējiem. Paldies Jēzus draudzei, kas mūs atbalstīja finansiāli un ar aizlūgšanām.
Anda Miķelsone
Mans lielākais ieguvums
Kristīgo māmiņu nometne Bukdangās bija brīnišķīga iespēja būt sadraudzībā ar māmiņām no dažādām Latvijas malām, iepazīt vienai otru un daudz uzzināt par tām sievietēm, par kurām stāstīts Bībelē. Šīs trīs dienas bija piepildītas un svētīgas; īpaši jauks bija svētbrīdis Usmas baznīcā.
Ilze Kolma
Ieguvu patiesu garīgu stiprinājumu, satiekot tik daudz burvīgu, starojošu un Dieva Gara piepildītu māmiņu. Iepriecināja pārsteigumiņš no jaunā – slepenā draudziņa, kā arī slavēšana, kas mani piepildīja ar Dieva garu un mīlestību.
Ilze Berga
Ļoti patika nometnē tas, ka varēju brīnišķīgi pavadīt laiku, atpūšoties no ikdienas rūpēm kristīgu māsu sadraudzībā. Tāpat patika vakara pasākumi, it īpaši Usmas baznīcā, un Ivetas Godiņas lekcija par Ruti un Naomiju.
Vijolīte Doze
Bībeles Stundas
Sandra Some-Feldmane : Liels prieks un ieguvums bija piedalīties Bībeles studijās, līdz ar citām māsām izsekot kādas Bībeles sievietes mūža ritējumam, citam pamācošam, citam iedvesmojošam. It kā uz brīdi nonācām citā vietā un laikā, mēģinot labāk izprast Marijas Magdalēnas, Rutes vai kādas citas Bībeles sievietes atstāto vēsti. Pavisam savādāk ir lasīt dzīvesstāstu nekā tikai fragmentu; atklājas cits raksturs, vēlmes, sirdsdomas un faktiski arī bībeliskā vēsts.
Kristīne Martukāne: Jau braucot uz nometni, mani ļoti ieinteresēja nometnes galvenais temats „Bībeles sievietes”. Lasot Bībeli, ievēroju, ka galvenokārt tiek minēti vīrieši. Sievietes, viņu pārdzīvojumi, sasniegumi vai kļūdas vienmēr paliek it kā “otrā plānā”, tāpēc man ļoti patika, ka šoreiz tika izcelts tas, ko darījušas sievietes. Nometnē katru dienu notika Bībeles stunda un bija iespēja izvēlēties, par kuru no sievietēm iet klausīties.
Pirmajā dienā biju uz Andas vadīto Bībeles stundu un kopā lasījām un domājām par Leu un viņas māsu Raheli. Nekad nebiju aizdomājusies par šo kluso sievieti, kas visu mūžu pavadījusi savas skaistās māsas ēnā. Tas man lika padomāt arī par sevi, jo, lai arī man nav māsas, vienmēr blakus ir kāda, kas ir skaistāka, labāka, mīlētāka... Domāju, ka katrai kādreiz bijis kārdinājums izmantot ļoti vilinošu piedāvājumu, kurš gremdē citu cilvēku. Leas rīcība liek aizdomāties, vai to ir vērts izmantot. Otra vadlīnija arī ir mācības vērta – lai kas ir “sastrādāts”, nepadoties, cīnīties, paļauties uz Dievu, un rezultāts būs svētīgs ne tikai pašai, bet arī apkārtējiem..
Otrajā dienā biju uz Jolantas vadīto Bībeles stundu par Martu un Mariju. Bībeles stunda bija it kā divās daļās. Pirmajā apskatījām abu māsu rīcību vairākās situācijās un domājām, kā rast kompromisu, ko darīt, ja gribas, lai viss būtu nevainojami, kad atstāt nedarītus darbus un vai ir vērts mainīt trauku kaudzi pret brīdi kopā ar Dievu. Otrajā daļā sadalījāmies grupās, un katrai grupai bija savs notikums un savs uzdevums, ko pārējiem prezentēt. Grupā, kuras sastāvā biju es, bija jāanalizē situācija, kad Lācars gulēja kapā miris un Jēzus kavējās nākt uz pirmo aicinājumu. Bija jāpadomā par atšķirīgo domāšanu – kā rīkojās māsas un Jēzus, kad pār viņu nolija pārmetumu jūra. Ļoti patika šīs diskusijas.
Trešajā dienā biju uz Ditas vadīto nodarbību par Mariju Magdalēnu. Mani ļoti interesēja šī nodarbība, jo pēc filmas „Da Vinči kods” biju redzējusi ļoti daudz raidījumu, kur no zinātniskā viedokļa tika meklēta patiesība par šo sievieti un šoreiz bija iespēja paskatīties, ko saka Bībele. Man ļoti patika, ka Bībeles stundas sākumā visiem bija jāuzraksta savas asociācijas vai pirmais iespaids par Mariju Magdalēnu un nodarbības beigās tas bija jāizdara vēlreiz. Fascinējoša bija atšķirība, kad abi tika nolasīti. Visbiežāk Marijas Magdalēnas tēls asociējas ar netikli, kas mazgāja Jēzus kājas ar asarām un nožāvēja ar saviem matiem, tāpēc man interesanti likās, ka Bībeles stundas laikā tika apskatīts gan apsolījums, ko Dievs bija devis Marijai, gan šīs sievietes ticības brīnums.
Sandra :Personīgi mani uzrunāja katrs stāsts. Vēlos sirsnīgi pateikties Bībeles studiju vadītājām par rūpīgo gatavošanos un sirds kriksīti, ko ielikāt izvēlētās Bībeles sievietes stāstā.
Kristīne: Kopumā varu tikai pateikties Dievam, ka Viņš mums – divdesmit pirmā gadsimta sievietēm – ir devis tādus lieliskus paraugus, no kā mācīties. Prieks arī par jauko gaisotni un lielisko atmosfēru ne tikai Bībeles stundu laikā, bet arī citās aktivitātēs un nodarbībās.
Lekcijas
Katrā no trim nometnes dienām par kādu no Bībeles sievietēm mums savu skatījumu piedāvāja īpašās viešņas – Kristīne Maže, Iveta Godiņa un Skaidrīte Mežecka. Šīs trīs lekcijas bija tik ļoti dažādas, ļoti uzrunājošas un pārsteidzoši precīzi iederējās nometnes plūdumā: viena iesāka, viena noslēdza nometnes “nopietnās” aktivitātes un viena uzturēja modru un aktuālu skatu pašā nometnes vidū.
Ieva
Uzreiz pēc nometnes atklāšanas kā nometnes saturiskais ievads mūs visas pulcināja Kristīnes Mažes lekcija. Šajā nodarbībā visas klausītājas tika aktīvi iesaistītas diskusijā par pirmo sievieti Ievu un sievietes lomu vispār plašākā Bībeles kontekstā kopš pašiem pirmsākumiem.
Mēs no jauna ieraudzījām, ka sieviete kā vīrieša draugs un palīgs nav radīta zemāka vai necienīgāka par vīrieti; tai pašā laikā viņas loma, autoritāte un atbildība ir dziļi atšķirīga. Ir muļķīgi šo kārtību mēģināt mainīt un brīnīties par neveiksmēm, gluži tāpat kā muļķīgi ir mēģināt pacelt sevi Dieva vietā – kas arī bija cilvēka pirmās krišanas būtība. Gan Bībeles lappusēs, gan mūsu dzīvē, gan žurnālos un romānos mēs redzam grēka izkropļotas attiecības ģimenē, kā arī sabiedrības vērtības un sadzīves modeļus plašākā mērogā. Tās ir cilvēka izvēles sekas. Savas muļķības, ziņkārības vai godkāres dēļ mēs – tāpat kā Ieva – ļaunā tīklos krītam bieži. Tomēr var būt arī citādi, ja mēs šos viltīgos nodomus laicīgi atmaskojam un ar Dieva palīdzību spējam rīkoties pareizi.
Mēs, trīsdesmit māmiņas, sēdējām idilliskā vasaras plaviņā zem brīnišķīgi zilām debesīm un secinājām, ka mēs šodien dzīvojam iedzimtā grēka sabojātā pasaulē; mēs pat iedomāties nevaram, kā ir nepazīt grēku un kārdināšanu. Tomēr Dievs ir uzticams. Viņš cilvēku nav pametis un arvien dod mums iespēju un cerību izvēlēties vismaz savu ģimeni veidot un savus bērnus audzināt, pietuvinoties Dieva nodomam ģimenei. (ņemot vērā to, kas ir rakstīts Dieva gudrības grāmatā Bībelē.
Rute un Naomija
Pavisam citā noskaņā aizritēja Ivetas Godiņas lekcija par moābieti Ruti un viņas vīramāti Naomiju. Sēdēju, klausījos un kārtējo reizi apbrīnoju Ivetiņas prasmi tik vienkārši, precīzi un efektīgi izstāstīt galveno. Lai arī stāsts ir pazīstams, mani spilgti uzrunāja vairāki nozīmīgi akcenti. Lekcijas centrā bija Dieva gaismas nešana ar savu dzīvi. Vienkārši cilvēki savā ikdienā, rīcībā, attiecībās un attieksmē (bez speciālas sludināšanas un sarežģītas teoloģijas) vienkārši nes Dieva mīlestības gaismu, un tas “nostrādā”. Šāda rīcība pārliecina arī neticīgos un nes svētību pašiem.
Vedeklas bija iemīlējušas Naomiju pretēji tipiskajam priekšstatam par attiecībām ar vīramāti, kas piedevām ir sveštautiete un ar citu ticību. Tieši viņas dzīves izstarotā Dieva gaisma pārliecina Ruti turpmāko dzīvi saistīt ar Naomiju un ar patieso Dievu, lai arī šāda izvēle nepavisam neizskatās cerīga, pasaules acīm raugoties. Nemēģinot nokārtot savu nākotni, nedzenoties pēc karjeras un pārticības, viņa to visu iemanto, vienkārši izstarojot Dieva gaismu savā dzīvē – rīkojoties pēc sirdsapziņas un mīlestības likuma. Viņas gaišā sirds nepaliek nepamanīta, un Dievs viņu svētī ar dievbijīgu un turīgu vīru, ar ģimeni, no kuras vēlāk ceļas ķēniņš Dāvids un arī mūsu Pestītājs.
Nespēju bez asarām acīs klausīties Ivetiņas stāstīto skaudro līdzību par vistu, kas zem saviem spārniem sapulcina cālīšus, lai pasargātu no augstu debesīs uzglūnošā vanaga. Arī mūsu Kungs Jēzus mūs ir tā sapulcinājis, lai pats saņemtu nāves knābja cirtienus, kamēr mēs paliekam drošībā zem Viņa spārniem. Tieši to Rutes dzīvē novērtē arī Boāss: viņa sev patvērumu meklē zem dzīvā Dieva spārniem un nekur citur.
Pēc lekcijas izvērtās diskusija gan par dzirdēto Bībeles stāstu, gan par attiecībām ar vīramātēm vispār. Priecājāmies par vīramātēm, no kurām varam mācīties, ar kurām veidojas arvien sirsnīgākas attiecības, kuras nes Dieva gaismu savās dzīvēs.
Marija
Skaidrītes Mežeckas lekcija bija citāda. Pēc tās iestājās klusums. Neierasts klusums tik rosīgā, raibā nometnē. Neviena jautājuma, komentāra, iebilduma… Kas noticis? Nometne ir notikusi. Iespējams, tieši šajā brīdī atausa sajūta, ka nometne ir gandrīz beigusies. Trīs dienās esam viesojušās pie tik dažādām Bībeles sievietēm – un nu arī pie Jēzus mātes. Skaidrītes stāstījums par Mariju no Nācaretes bija tik "apaļa", piesātināta, nobeigta eseja, ka pagāja labs brītiņš, iekams kāds sāka runāt. Šajā stāstā, šķiet, atspoguļojās tik daudzu citu Bībeles sieviešu dzīvesstāsti – un tam noteikti pieskaras arī mūsu garīgais ceļš. Gribējās vēl mirkli pakavēties šajā noskaņā, apkopot daudzās domas un domu saites, kas kā bites spietoja kaut kur tepat apkārt.
Marijas dzīve, viņas izvēle, uzticība un pastāvība uzdod jautājumus, kam galā nav jautājuma zīmes. Viņa dzīvo savu dzīvi vienkārši un pārliecināti, liekot katram teikumam galā vienkāršu un pārliecinošu punktu, lai arī mums lasot gribas likt jautājuma zīmi, izsaukuma zīmi, daudzpunkti, komatu (ar “bet”)… Vai mums kaut vienai ir bijusi tik neiespējama situācija kā Marijai? Taču viņa šajos apstākļos izvēlas teikt “jā”. Pēc pasaules loģikas viņa šajā brīdī pārvelk savai dzīvei un nākotnei vairākas treknas svītras. Taču Marija zina, kam viņa saka “jā”, un viņā ir dzīva simtprocentīga pārliecība (kuras nereti pietrūkst ikvienam no mums), ka Dievs vienmēr un visās situācijās ir uzticams.
Anda Miķelsone
.........................................................................
Pirmajā lekcijā kopā ar Kristīni Maži bijām Paradīzes dārzā, kur Dievs Pats Savām izveidoja pirmo sievieti Ievu. Dievs Ievu radīja kā līdzvērtīgu palīgu. "Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas" (Moz.2:23). Dievs abiem deva norādījumu valdīt pār visu dzīvību. "Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi" (Moz.1:28). Kāpēc Ieva pārkāpa Dieva aizliegumu neēst no ļauna un laba atdzīšanas koka? Viņai bija īstajā nozīmē debešķīga dzīve, superīgs vīrietis un partneris. Vai viņa varēja apjaust tobrīd, ka viņas nepaklausība izmainīs visas cilvēces likteni, izmainīs sievietes un vīrieša partnerattiecības? Mēs kopā ar Kristīni varējām tikai minēt, vai Ievā pamodās sievišķīgā ziņkāre, kā ir būt tādai kā Dievs? Varbūt viņai nebija izpratnes par to, kas tagad varētu būt, ko nozīmē mirt? Ievas stāsts rosina domāt par katra cilvēka lēmuma nozīmīgumu, ko manis paveiktais atnesīs cilvēcei, Dievam – svētību vai sāpes. Un es vairāk izprotu savu lomu ģimenē, Dieva nolikums pēc grēkā krišanas ir nepārprotams: "... tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi" (Moz.3:16).
Ivetas Godiņas lekcija bija par kādām brīnišķīgām sievietēm moabieti Ruti un Naomiju. Iveta palīdzēja mums saskatīt īpašās attiecības starp vīramāti un vedeklu. Rute vēlējās doties uz svešu zemi, jo no sirds bija iemīlējusi Naomiju: "...kurp tu iesi, es iešu, un kurp tu mitīsi, es mitīšu, tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs" (Rutes 1:16). Kāda mīlestība! Rute redzēja Naomiju ikdienā, viņa juta vīramātes mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. Tikai ikdienas dzīve ļauj iepazīt cilvēka patieso dabu. Kopā viņas pārcieta daudz bēdu mirušo vīru dēļ, trūkumu, badu. Kāda bija Naomija, vai viņa vainoja kādu savās bēdās, vai ar pazemīgu sirdi stāvēja Dieva priekšā? Rute bija ar mieru visur sekot Naomijai, uzticamai, mīlamai, tuvākai par pašas māti. Un atkal nozīmīgs lēmums. Rute Betlēmē kļuva Boāsa sieva un Dāvida ciltsmāte. Mateja evaņģēlija 1:1 varam lasīt: "Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilts grāmata." Šīs sievietes ir piepildījušas rakstus Jēzus atnākšanai. Ivetas pārdomas man lika domāt arī par to, ko nozīmē būt savu bērnu izvēlētajiem dzīvesdraugiem par tuvu un uzticamu cilvēku. Es gribu līdzināties Naomijai.
Sandra Some-Feldmane
Interešu grupas
Katru dienu māmiņām bija iespēja piedalīties dažādās interešu grupās. Māmiņu darbiņi un idejas bija apliecinājums, cik katra māmiņa var un grib būt radoša un pārsteidzoša! Kādas tad bija interešu grupiņas māmiņu nometnē?
* Ilona vadīja ādas materiālu apstrādes grupu, kur varēja izgatavot vāciņus blociņam vai vākus savai Bībelei, vai rotas meitenēm un puikām.
* Pie Taigas māmiņas izgatavojas ļoti gaumīgas un oriģinālas apsveikuma kartiņas, jaukus foto rāmīšus un skaistas stikla vāzītes saviem mīļajiem.
* Edīte palīdzēja ar idejām sienas dekoru izgatavošanā, un rezultāts bija pārsteidzošs! Anda ar Zani bija sagatavojušas prieku „māmiņām žagatiņām” - milzumdaudz pērlītes, kuras liekot lietā, tapa gan fantastiski auskariņi, gan kakla, roku, kāju rotiņas - sev un meitiņām, un arī dēliem.
* Evija konsultēja māmiņas, kas bija ieinteresētas sava biznesa uzsākšanā kosmētikas izplatīšanā.
* Pie Gunitas varēja iepazīties ar dažādiem kosmētikas produktiem pavisam praktiskā veidā.
* No Helēnes interešu grupas māmiņas atgriezās, ka ne pazīt – ar jaunām un stilīgām frizūrām! Tās veidodamas, māmiņas ieguva praktisku pieredzi, kas tagad noder arī ikdienā un svētkos.
* Papildus iepriekšminētajam ļoti būtiska bija iespēja kopā ar Ieviņu doties mežā uz Klusuma stundu, kur māmiņas varēja pārdomāt Dieva vārdu un smelties mieru.
Kopumā izvērtējot, jāsaka, ka visas māmiņas ir lieli malači!
Lelde Kupce
Interešu grupas bija kā atklājums, cik daudz jauku lietiņu var pagatavot saviem spēkiem. Gan mazu glezniņu veidošana, izmantojot salvešu tehniku, gan kartiņu veidošana un stikla apgleznošana bija jauka iespēja mācīties gatavot kaut ko skaistu no vienkāršiem materiāliem. No it kā parasta balta pamatiņa un krāsainas salvetes tapa maza glezniņa; vienkārša limonādes pudelīte, to apgleznojot un izdekorējot, pārvērtās jaukā vāzītē; tāpat, lietojot salvešu un citas tehnikas, tapa skaistas kartiņas par prieku to veidotājām un vēlāk arī jauko dāvaniņu saņēmējiem. Atšķirīga no citām interešu grupām bija klusuma stunda. Tā bija iespēja klausīties Dieva Vārdā, savrup klusumā to pārdomāt un vēlāk ar citām grupas dalībniecēm dalīties pārdomās. Interešu grupas deva māmiņām jaukas idejas, kuras viņas varēs izmantot ikdienā, bet galvenais – deva prieku radīt kaut ko skaistu.
Ilze Kolma
Šīs vasaras kristīgo māmiņu nometnē, tāpat kā iepriekšējās nometnēs, kā aizraujošs un interesants brīdis māmiņām tika piedāvāts interešu grupiņu laiks. Tās bija apmēram stundu garas nodarbības, kuru laikā katra māmiņa varēja sajusties gan kā floriste, kā friziere, gan arī kā rotaslietu meistare un ādas izstrādājumu darinātāja. Tās, kuras vēlējās atpūtu un klusumu, varēja doties skaistās, miera un Dieva klātbūtnes pilnās pastaigās pa mežu. Vēl māmiņām tika piedāvāta arī tāda iespēja kā ļauties sejas skrubīšu un sejas masku pieskārieniem.Katra no šīm nodarbībām bija tik aizraujoša un intriģējoša ar savu piedāvāto apmācību, ka vairumam māmiņu vislielākās grūtības sagādāja izvēlēties, kurā mākslinieku pasaulītē tās vēlētos sajusties tieši šoreiz. Čaklākās un ātrākās māmiņas tomēr paspēja vienlaicīgi pabūt vairākās interešu grupiņās, vismaz aši uztaisot kaut vienu apsveikuma kartiņu vai pērļu auskariņus.
Vēlos pateikt mīļu paldies visām, kuras vadīja šīs brīnišķīgās nodarbības. Ir tik fantastiska sajūta kaut uz stundiņu sajusties kā māksliniecei! Lai Dievs svētī Jūs arī turpmāk un dāvā jaunas radošas idejas!
Zane Mangulsone
Īpašais prieks
"Īpašais prieks" bija šīs nometnes jaunums!
Ik dienu trīs nometnes dalībnieces laimēja vienu no trim iespējām:
* ļauties sejas kopšanas procedūrām pie skaistumkopšanas konsultantes Gunitas;
* iegūt profesionālas frizieres Helēnes izveidotu frizūru;
* relaksēties masieres Irēnas rokās.Mēs priecājāmies līdzi "laimīgajām" un vēlamies šo īpašo prieku piedzīvot arī nākošajā nometnē!
Edīte Lūse
Vakara pasākumi
Paldies Dievam par šo iespēju piedalīties jau trešajā kristīgo māmiņu nometnē. Tā ir atkal no jauna iespēja būt kopā ar mīļām un jaukām māmiņām. Iespēja sadzirdēt, ko jaunu Dievs vēlas man pateikt, un, galvenais, to sadzirdēt. Tika pavadītas trīs brīnišķīgas dienas, un piedzīvoti divi brīnišķīgi vakara pasākumi: ārēji atšķirīgi, bet savā saturā ļoti vienoti..
Pirmajā vakarā māmiņas no Neretas mūs iepazīstināja ar dažādām Bībeles sievietēm. Vakars bija ne tikai izglītojošs, bet arī ļoti atraktīvs. Mūsu mīļās Neretas māmiņas jau otro gadu pēc kārtas vadīja brīnišķīgus vakara pasākumus. Mani ļoti dziļi aizskāra stāsts par Lata sievu, kas ir tik bieži dzirdēts. Lasot šo stāstu, bija it kā skaidrs: pareizi ir neatskatīties atpakaļ, bet, uzticoties Dievam, iet uz priekšu. Arī šobrīd es uzskatu, ka tas ir pareizi. Tomēr jautājums, kas būtu tas, dēļ kā es atskatītos atpakaļ, dziļi skāra manu sirdi. Kas būtu tas, kā dēļ es tomēr atskatītos, zinot, ka Dievs man ir sagatavojis visu to labāko manā dzīvē turpmāk. Bērni... bērni, kas mums ir Dieva dāvana un svētība. Tas mani ļoti aizkustināja.
Kā turpinājums bija otrs vakars Usmas baznīcā. Liecība par kādas māmiņas piedzīvoto. Atkal un atkal saprast, cik ļoti Dievs mīl mūs un mūsu bērnus, pat ja kādas lietas nenotiek pēc mūsu prāta.
No sirds pateicos mūsu mīļajām vadītājām, kas katru gadu atkal no jauna veido mums šo jauko nometni. Paldies Jēzum par vadību un apsardzību.
Agita Jirgensena
Divi vakari māmiņu nometnē – katrs no tiem citādāks. Pirmās dienas vakara programmu vadījām mēs, māmiņas no Neretas. It kā vadījām, bet patiesībā jau vienkārši mēs visas bijām kopā, un viss “vadījās” pats no sevis. Man šķiet, ka šo vakaru var salīdzināt ar mozaīku, kas, salikta no dažādu krāsu gabaliņiem, veido kopīgu rakstu. Bija brīži nopietnām pārdomām. Kā es rīkotos Rebekas vietā, ja viens no bērniem man būtu mīļāks? Ja man kā Lata sievai būtu jāatstāj viss, vai es spētu neatskatīties? Par ko Dievs Ruti tik bagātīgi atalgoja?
Man pašai bija liels prieks par Abigailu, ko iepazinu, gatavojoties šim vakaram. Likās, ka šis kolorītais stāsts uzrunāja arī citas māmiņas: tas vēlāk atspoguļojās gan Leldes graciozajā pantomīmā, gan Andas režisētajā uzvedumā par “jauno krievu” Nābalu un viņa daiļo, attapīgo sievu.
Godīgi sakot, mēs visas ļoti uztraucāmies pirms vakara vadīšanas, un mums ļoti palīdzēja tas, ka pārējās māmiņas tik atsaucīgi atbalstīja vakara norisi! Bizbizmārīšu kostīmu izveidošana “no nekā” dažu minūšu laikā – par to visām pienākas Superattapīgo supermammu diplomi. Un kur tad vēl prieki un smiekli pašām un citām!
Otrajā vakarā mēs braucām uz Usmas baznīcu. Tā vakara izjūtas grūti aprakstīt. Likās, ka pati koka baznīciņa mūs sagaida un apņem siltām rokām. Viss bija tik gaišs, vakara saules apzeltīts kā gabaliņš no Debesu valstības. Kad Ilzīte lasīja Māras dzeju, šķita – tā ir tieši mana sirds, kas kavējas aizgājušajā dienā, mani vārdi, manas izjūtas un domas. Paldies, Edīt, ka dalījies ar mums daļiņā savas dzīves! Mēs visas raudājām kopā ar Tevi. Cik labi, ka blakus bija mīļas rokas, kas padeva kabatlakatiņus un noslaucīja asaras.
Dievs raud un cieš, priecājas un smejas kopā ar mums. Tāpat kā mēs viena ar otru.
Dita Pavloviča
Noslēguma svētki
Gluži nemanot bija pienākušas nometnes beigas. Pie debesīm dāsni spīdēja saule, aiz muguras zālē vēl bija manāmas improvizētās “obligātā sporta” laukuma zilās līnijas, priekšnesumu gatavošanas rosība kļuva arvien satrauktāka un negribēja rimties. Tūlīt sāksies noslēguma pasākums.
Lai arī šķiet, ka centrālā vieta šajā reizē ir krāšņajiem, rūpīgi gatavotajiem, spilgtu ideju pārpilnajiem māmiņu priekšnesumiem, tomēr galvenais šādā noslēguma pasākumā ir pateicība. Tik tiešām, ikviena nometnes dalībniece stāvēja saulainajā zāles laukumā ar dziļu, priekpilnu pateicību sirdī: par notikušo nometni, par brīnišķīgo laiku (kurš gan vēl atceras pelēko lietu pirmajā pēcpusdienā?), par Dieva Vārdu, nodarbībām, iespaidiem, jaunajām draudzenēm un kopā pavadīto laiku. Ar pielūgsmes dziesmām vispirms pateicāmies Dievam, un tad suminājām arī cilvēkus, kas veltījuši savu laiku, izdomu, enerģiju šai nometnei. Īpašs pārsteigums bija, ka bez dažādu nodarbību vadītājām, mūziķiem, “Bukdangu” saimnieka un pavāres jaukas dāvaniņas saņēma pilnīgi visas nometnes dalībnieces.
Kā katru gadu, mums pašām un viesiem par prieku nometnes iespaidi bija pārtapuši dažādos priekšnesumos. Katrā mājiņā dzīvojošās māmiņas apvienojās vienā komandā un jau otrajā nometnes dienā bija saņēmušas uzdevumus. Šoreiz priekšnesumu gatavošanu ievērojami sarežģīja tas, ka dejas, dziesmas, dzejas vai uzveduma sižeta izvēle bija atstāta pašu dalībnieču ziņā. Visi priekšnesumi bija ļoti interesanti un būtu ļoti grūti tos salīdzināt, ja būtu jāapbalvo pirmā vieta. Tērpu parādē atpazinām dažādas Bībeles sievietes, skatījām Abigailas drāmas modernizētu versiju, dzīvojām līdzi jaukai kustību dziesmai par Bībeles sievietēm, priecājāmies par asprātīgām dzejas rindām par katru no mums un visas tikām iesaistītas slavēšanas dejā ar paparžu zariem. Katras mājiņas iemītnieces parādījušas savu priekšnesumu, tomēr mūs gaidīja vēl viens priekšnesums – netradicionāls un uzjautrinošs uzvedums par pasīvo Pelnrušķīti, viņas nesmuko māsu, narcistisko princi un pozitīvo feju. Ar interesi un smiekliem acīs skatījās gan tās, kas šo uzvedumu bija jau redzējušas Rīgas māmiņu grupas 2007.gada Adventa pasākumā, gan tās, kas to redzēja pirmo reizi.
Visu nometnes laiku mūs priecēja mūsu “slepenie draudziņi”. Nu bija pienācis īstais brīdis tos atklāt. Gandrīz reizē atskanēja desmitiem priecīgu pateicības vārdu, kad visi slepenie draudziņi satikās. Varbūt ir vērts kādu slepeni iepriecināt arī ikdienā? Dzeltenajā teltī mūs gaidīja interešu grupās tapušo darbiņu izstāde, kā arī kafijas tase un vakariņas izsalkušajiem. Klāt šķiršanās brīdis, bet lielu skumju nav. Mēs nebraucam nekur tālu un nešķiramies uz ilgu laiku. Mums ir telefons, internets, e-pasts. Māmiņu grupas visu gadu atkal tiksies Neretā un Rīgā un varbūt vēl arī citur. Un nākošajā vasarā mēs atkal tiksimies nometnē.
Anda Miķelsone
Nometnes dzejas rīmes pieejamas sadaļā "Materiāli"
Kā arī vairāk bildes sadaļā "Galerija"
Materiālu sagatavoja Anda Miķelsone